Pavasaris, pavasaris!

Pavasaris, pavasaris! Maza doma iešāvās prātā un tapa par lielu nodomu! Pavasarī viss ir kā pirmoreiz. Pirmais zieds, pirmais saules stars, pirmais smaids, pirmā pastaiga bez biezā ziemas mēteļa, un pat mīlestība šķiet kā pirmoreiz! Viss tik skaists, tik pārdabiski ideāls, bet tā nu tas ir.

Optimisma deva dienai tagad, pēc maniem aprēķiniem, ir tāda kā uz pusziemu! Viss sliktais, drūmais un pagājušais nokusīs kopā ar sniegiem un lediem vietējās pažobelēs, tad aizplūdīs prom uz neatgriešanos, bet kur tas bija bijis uzplauks balta un tīra sniegpulkstenīte. Arī pirmoreiz, un pasaule tai liksies kā mīļās mājas. 

Tādas ir manas domas un cerības par pavasari, romantiskās fantāzijas un mazliet saldi sērīgās ilūzijas. Un es pat atļaujos ticēt, ka tā arī būs! Jo viss piepildās, viss top. Tikai ir kaut kas jādod pretī, ir jāuzzied līdz ar pavasara sauli! Mazliet atkāpjoties no poētiskās nots,  pavasaris ir ideālais laiks, lai uzziedētu, jeb, proti, attīrītos, sakoptos un saņemtos! Tas nav tikai fiziski, jo bieži vien (gandrīz VIENMĒR) pirmais ir jāattīra un jānoskaņo prāts, taču arī fiziski ir visas iespējas pārvērsties par daudz laimīgāku un ar sevi apmierinātāku cilvēku! Un tad arī panākumi būs un veiksme smaidīs – visās jomās. 

Jebkurš, kaut tūkstoš kilometru, ceļojums vienmēr sākas ar pirmo soli. Martins Luters Kings juniors ir teicis: „Sper pirmo soli ticot. Tev nav jāredz visas kāpnes, Tev tikai jāsper pirmais solis." Un arī sevis attīrīšanas pasākumu kopums sākas ar kaut ko – ar pirmo. Tikai ko? 

Kurš gan nezina, ka ir jādzer svaigi spiestas augļu sulas, jāēd daudz augļi un dārzeņi, it īpaši tagad pavasarī, kad pēc ziemas var būt vitamīnu deficīts organismā? Man šķiet visi piekrītoši mās ar galvu. Taču cik no mums to patiešām regulāri dara? Tā ir problēma. Jo visi jau ir gudri, visi interesējas un grib zināt, taču uzzinājuši atgriežas pie vecajiem paradumiem. Tas ir tas pirmais solītis, kas ir jāsper, kaut klūpot un krītot! Jo veslīgāks dzīvesveids patiešām var kļūt par aizraujošu ceļojumu, ne tikai tūkstoš kilometru, bet visas dzīves garumā!

Lielākā daļa zinās, ka šūnas sastāv no ūdens un cilvēka organisms sastāv apmēram 65% no ūdens. Ūdens ir jādzer! Sākumā kaut piespiežoties un ar laiku jau tas būs tik dabiski un patīkami! Es neteikšu, ka jāizdzer obligāti 2litri vai 1, tas ir katra paša kompetencē, bet jādzer ir! Un pašsajūta uzlabosies jau tai pat dienā! Es garantēju. 

 

Personīgi man svarīgs ir tas laiks, kad tek kļavu un bērzu sulas. Tās es nevaru vien atdzerties un tas ir mans attīrīšanās galvenais posms! Iesaku ikvienam! Tikai nesen paklīda baumas, ka bieži vien nopērkamās sulas ir šķaidītas ar cukurūdeni. Tāda nu ir mūsdienu komercija. Tā kā vislabāk sameklēt piekļuvi savam kokam un pašrocīgi tecināt sulas! Es dzeršu vismaz 2litrus dienā.

Trenēt vēderu. Jo tas uzlabo pašapziņu un ceļ pašlepnumu! Dejot! No visas sirds aizmirstot ikdienu! Tā ir vesela personīgā psihoterapija. Bet par to jau sanāk cits, garš un apjomīgs stāsts.

Ietērp ikdienu krāsā – ar ēdienu, apģērbu, istabas iekārojumu, aksesuāriem. Izjūti to daudzveidīgo pasauli, ko krāsas mums sniedz. ********

Tās ir tikai pāris lietas, pāris ieteikumi. Vai kāds no tiem kļūs par tavu pirmo soli? Vai varbūt kas cits? Es jau savu pirmo soli spēru, es pasmaidīju pirmo pavasara smaidu! :) 

Ilona