pirmdiena, 2011. gada 21. februāris

Sveicināta Pasaule!

Mans mīļākais žurnāls ir „SHAPE”, par to nu esmu pārliecinājusies! Un gana daudz labu padomu, iedvesmas avotu un pozitīvisma lādiņu ir katrā tā numurā! Iedomājos, pāršķirstīt vecos izdevumus un padalīties ar to, kas aizķēra mani (lasi - ko būtu vērts un ko arī vajadzētu sākt izmantot, ieviest savā ikdienā!!!)
Tad nu pirmais manās rokās nonāca 2010.gada oktobra numurs. Aiziet!
 
Tas, kā mēs pavadām savas dienas, ir arī tas, kā mēs pavadām savu mūžu! .. Katru dienu ieplāno vismaz stundu kaut kam patīkamam, kā obligāti paveicamu lietu!

Draudzējies ar mārrutkiem, .. tie palīdz cilvēka organismam iznīcināt vēža šūnas!

Šokolāde izlīdzina krunciņas, jo, pateicoties dabiskajiem antioksidantiem, dienā pietiek ar 20 gramiem tumšās šokolādes, lai uzlabotu ādas elastību. 


100 g čipsu = 150 redīsi
100 g marcipāna = 15 banāni

Vislētākais un, iespējams, iedarbīgākais slaida auguma iegūšanas un saglabāšanas līdzeklis ir visparastākais ūdens.

Par āboliem – pat nenojautu, ka 2-3 āboli dienā var sniegt tādus labumus,  kā veselīgu un saldu miegu, gludu un maigu ādu, mazina nervozitāti, bet paaugstina koncentrēšanos, kā arī regulē gremošanas procesus. Tas palīdz no rīta labāk pamosties. Un, ne tikai!

Veselīga un sātīga uzkoda = mandeles

Ingvers klāt tējai

Tādas nu tās galvenās domas. Kādi secinājumi? Mazāk domāt un vairāk darīt! Šokolāde man garšo, taču pārsvarā ēdu piena šokolādes nevis melnās (kakao>70%), kaut zinu – nepareizi! Būs jāmainās! Un, ūdens! Kurš tad to nezina, ka jādzer ūdens! Bet, cik daudz ūdeni diennakts laikā TU reāli izdzer? Es daudz par maz. Laika trūkums laikam tomēr nebūs īsti labs iemesls. Toties āboli gan man garšo un ēdu!



Visvairāk tomēr iedvesmoja tie vārdi -  kā vadām savas dienas, tā vadām savu dzīvi! Vienmēr tiek kaut kas gaidīts, uz kaut ko cerēts. Tai pat laikā apkārt izdaudzināts par mirkļa skaistumu un neatkārtojamību, par dzīvošanu šodienai.  Īstenība, pieļauju, ir kaut kur pa vidu – laime nav tālu, tepat, rokas stiepiena attālumā, arvien tuvu, bet tomēr nesasniedzama.  Vienmēr būs, kas pietrūks. Jāmainās pašai, jāmaina  domas un vairāk jānotic sev. Dzīves jēga ir nemitīgā sevis pilnveidošanā!



Tad nu jāķeras klāt un jāsafilmē vingrinājumu kompleksi, kas patīk un palīdz man būt lieliskā formā, kas liek justies labi un ideāli, deju soļi un citi motivējoši video gabali, kas kliedz:”Celies, un dari! Tu vari!
Ilona

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru